Ir lietas, par kurām mēs nerunājam skaļi - par to, cik maksā drosme..... Par to, cik vientuļa var būt ambīcija....
Par to, cik skaista un reizē nežēlīga ir sievišķība. Un par nejaušības liktenīgo spēku.
Es ilgi klusēju.
Tagad es rakstu.
/ Inese Vakse /
Uzdrīkstēšanās nav skaista
TĀ IR ĪSTA
Ir viegli redzēt rezultātu.
Veikalu. Fotosesiju. Zīmolu.
Ir grūtāk redzēt to brīdi, kad viss varēja arī nenotikt.
Šī nav grāmata par panākumiem. Šis ir stāsts par cenu. Par bailēm, kuras neviens nepublicē. Par izvēlēm, kuras sāp.
Par nejaušību, kas kļuva par Amoralle.
Un par sievieti, kas iemācījās neatteikties no sevis.
Es uzticējos sajūtai un radās Amoralle.
Ne no stratēģijas.
No intuīcijas. No riska. No kļūdām.
Amoralle bija nejaušība.
Bet uzdrošināšanās - apzināta.
Šī ir mana atzīšanās.
Es nerakstu, lai izskatītos stipra.
Es rakstu, lai būtu patiesa.
Ja Tev kādreiz ir licies, ka Tavs sapnis ir par lielu,
ka Tava balss ir par skaļu,
ka Tu vēlies par daudz....
....tad Tu mani sapratīsi.
Grāmata iznāks 2026. rudenī
Bet dažas lietas sākas jau tagad.
Arī Tu vari būt daļa no šī brīža.
Jo uzdrošināšanās vienmēr maksā.
Bet neuzdrošināšanās maksā vēl vairāk....
Bija vakars, kad es sēdēju uz grīdas starp audumu ruļļiem un rēķiniem.
Telpā smaržoja pēc jauna zīda un bailēm.
Ārā pilsēta dzīvoja savu dzīvi.
Manējā bija apstājusies.
Es skatījos uz sienu un domāju.... Varbūt pietiek.
Varbūt šis ir tas brīdis, kad gudra sieviete atkāpjas.
Kad viņa izvēlas drošību, nevis sapni.
Jo sapnis prasīja pārāk daudz.
Laiku. Naudu. Mieru.
Tas prasīja manu balsi, kad gribējās klusēt.
Manu stāju, kad gribējās saliekties.
Man bija bail ne tikai no neizdošanās.
Man bija bail kļūt redzamai.
Bail, ka mani redzēs līdz galam.... Ar visām šaubām, ar visām plaisām.
Es atceros, kā pieskāros savai dienasgrāmatai.
Tik maigai. Tik dzīvai.
Un pēkšņi sapratu.... Es taču to nedaru tikai biznesa dēļ.
Es to daru tāpēc, ka nevaru nedarīt.
Ar savām rokām es izveidoju.
Ar savām rokām es arī izpostīju.
Ne viss, ko radām, sabrūk citu dēļ.
Dažreiz mēs pašas pārbaudām savu spēku līdz robežai.
Šis stāsts nav tikai par to, kā kaut kas piedzima.
Tas ir arī par to, kā es mācījos uzņemties atbildību par savām izvēlēm.
Jo radīt nozīmē riskēt.
Un riskēt nozīmē dzīvot pa īstam.
Tik daudz ir pierakstīts.
Tik daudz nofotografēts.
Tik daudz izdzīvots starp kadriem.
Tagad ir pienācis laiks to apkopot.
Salikt kopā ne tikai skaistās bildes, bet arī klusos vakarus, šaubas un kļūdas.
Izstāstīt.... Kā tas notika.
Un kāpēc es tomēr neapstājos.
Varbūt šis stāsts būs tikai mans.
Bet varbūt tas iedvesmos vēl kādu sievieti neatteikties no sevis.
Varbūt kāda lasīs un atpazīs savu baili.
Un sapratīs.... Viņa nav viena.
Ja mana pieredze iedod kaut vienai sievietei drosmi spert soli,
tad cena bija tā vērta.
Ar mīlestību, Inese